Efektīvi līdzekļi kā atbrīvoties no Kolorādo kartupeļu vaboles

Kolorado vabole ir ļoti auglīga, iztur aukstumu un attīsta izturību pret agroķimikālijām. Tad kā ar to cīnīties? Mēs lūdzām ekspertus visu izskaidrot sīkāk

Nogaršojis šīs kultūras lakstus, kaitēklis ātri izplatījās visā pasaulē un sāka bojāt sējumus. Stāsta Jekaterina Kosolapova, agronome, dārza centru un stādaudzētavas “Dārza meistari” īpašniece.

Kolorado vaboles nosaukums cēlies no ASV štata Kolorado: 19. gadsimta vidū vaboles tur pilnībā iztukšoja kartupeļu laukus. Kolorado vabole ir lapgraužu dzimtas (Chrysomelidae) kukainis, kas barojas ar nakteņu dzimtas dārzeņu lapām, īpaši lielu kaitējumu nodarot kartupeļiem. Atpazīt vaboli nav grūti: tai ir ovāla, noapaļota ķermena forma, garums 9–12 mm, sarkanīgi oranža krāsa ar melnām svītrām. Kopā uz ķermeņa ir desmit šādas svītras, tāpēc šo kaitēkli dažkārt sauc arī par “desmit svītru vaboli”.

Par spīti nosaukumam, Kolorado vaboles dzimtene ir Meksika. Sākotnēji kukainis apdzīvoja nezāles no nakteņu dzimtas un nelika mieru kultūraugiem. Taču iedzīvotāju migrācijas un tirdzniecības ceļu paplašināšanās dēļ vabole vispirms nonāca ASV dienvidu štatos, bet līdz 19. gadsimta vidum jau bija izplatījusies Nebraskā un Kolorado.

Šajos štatos masveidā audzēja kartupeļus, kas kļuva par vaboļu galveno barības avotu. Pirmais lielais uzliesmojums tika fiksēts Kolorado štatā 1859. gadā – tā vabole ieguva savu nosaukumu. Līdz 20. gadsimta sākumam tās areāls aptvēra gandrīz visu Ziemeļameriku.

Kā pazemināt temperatūru siltumnīcā, lai novērstu augu bojājumus karstuma dēļ

Eiropā kaitēklis nonāca 1910. gados. Pirmo reizi tas tika konstatēts pie Bordo ostas Francijā. Nākamo 30 gadu laikā kukainis aktīvi apdzīvoja jaunas teritorijas. Pēc tam vabole ātri virzījās uz austrumiem, līdz 20. gadsimta beigām tās izplatība tika fiksēta lielā daļā Eiropas.

Galvenie fakti par Kolorado vaboli:

Aktivitāte: mostas pavasarī, kad augsne sasilst līdz +13–15 °C;
Auglība: mātīte spēj dēt līdz 1000 olām sezonā;
Attīstības stadijas: attīstās no olām, kuras tiek dētas lapu apakšpusē. No olām izšķiļas kāpuri, kas iziet četras stadijas, pirms iekūņojas, iegrimstot zemē;
Izturība pret salu: ziemai vabole ielien zemē, dažkārt līdz 70 cm dziļumā, kur spēj izturēt līdz -9 °C;
Dabīgie pretinieki: gandrīz nav. Lielākajai daļai putnu un dzīvnieku vabole ir neēdama, jo uzkrāj toksiskos alkaloīdus – solanīnus.

Ar ko barojas Kolorado vabole

Kāpuri barojas ar lapām, bet pirms iekūņošanās ielien zemē. Ja šajā laikā jau ir vēss, tie paliek zemē līdz pavasarim. Kolorado vabole barojas ar kartupeļu lapām. To ēd gan pieaugušie īpatņi, gan kāpuri. Īpaši ēdelīgi ir kāpuri – atkarībā no attīstības stadijas īsā laikā tie var iznīcināt visu auga lapotni un jaunos stublājus.

Papildus kartupeļiem vaboles ēd arī citu nakteņu dzimtas augu lakstus – baklažānu lapas, retāk tomātus un papriku. Uz tiem pāriet, kad pietrūkst galvenās barības. Vaboles parasti ir aktīvas dienas laikā. Taču barošanās intensitāte palielinās pirms saulrieta – pāris stundas pirms krēslas. Ja vidējā diennakts temperatūra pārsniedz 12 °C, kāpuri spēj baroties arī naktī.

Uzzini kāds tautas līdzeklis spēcīgi ietekmē Kolorado vaboles

Turpinājums otrajā lapā